Vakardienas Q&A sesijā Steve Jobs teica šādus vārdus attiecībā par to, kāpēc Apple nepiedāvā “lētā gala” produktus:

“But there’s some stuff in our industry that we wouldn’t be proud to ship. And we just can’t do it. We can’t ship junk,” said Jobs. “There are thresholds we can’t cross because of who we are…We don’t offer stripped-down, lousy products.”

Avots: Macworld.com - Apple Mac Event

New York Magazine publicēts ļoti interesants raksts par IT vēsturē vienu no gaidītākajiem produktiem - iPhone. Tas ir iPod, telefona un interneta pārlūka apvienojums vienā ierīcē, piedevām aprīkotu ar ekrānjūtīgu ekrānu, kurš tiek kontrolēts ar pirkstiem, nevis ar irbuli. iPhone uznāciens paredzēts 2007. gada 29. jūnijā 18oo (ASV, pēc vietējā laika katrā no laika zonām). Raksts pamatos ir veltīts detalizētam vēstures apskatam, kurš papildināts autora viedokli. Tomēr mani šajā rakstā visvairāk piesaistīja tā beigu daļa.
Kā viena no galvenajām problēmām tiek izcelta tā, ka Apple tomēr ir pārāk maza kompānija, lai vienlaicīgi darbotos tik plašā tirgū (iPod, Mac, iPhone, Apple TV). Ne velti Steve Jobs to apzinās un Apple TV sauc tikai par hobiju, nevis par nopietnu darbības virzienu. Kā pierādījums resursu trūkumam ir nākamās Mac OS X versijas atlikšana no vasaras uz rudeni, lai paspētu iekļauties termiņos un izlaist iPhone kā plānots.

Kā jaunums man šajā rakstā parādās arī potenciālā Apple nākotne gadījumā, ja iPhone tomēr neizrādās tāda pati brīnumiekārta, kāda ir iPod. Proti, Apple pēdējo gadu ciešā sadarbība ar Google un tas, ka Google CEO Eric Schmidt ir Apple valdes loceklis, netieši norāda, ka Google nebūtu nekas pretī kādā brīdī nopirkt Apple. Starp citu, šāds iznākums nemaz nešķiet tik nereāls un slikts. Manuprāt, Google ir vienīgā no lielajām kompānijām, kura ļoti nopietni pievērš uzmanību tādām vērtībām kā dizains, intuitīva lietotāja saskarne. Vēl viens pozitīvs aspekts šajā lietā ir tāds, ka Google (un arī Apple) daudzus risinājumus balsta uz atvērtiem standartiem, ļaujot lietotājiem tehnoloģijas izmantot kā viņi to vēlas nevis, kā to ir paredzējuši izstrādātāji liedzot izvēles iespējas. Protams, nav jau arī Google tik balti zvirbuļi, kādus tos mēdz mālēt, tomēr šī kompānija izraisa vairāk pozitīvu emociju nekā negatīvu, ne tā?

Tomēr, ja iPhone ir tāds kādu to reklamē, tad nevienam nenāks pat prātā doma par to, ka Apple varētu pārdot. Pie tam, analizējot Apple un Steve Jobs vēsturi, visas likmes ir par labu Apple un iPhone būs ierīce, kuru vēlēsies ikviens. Citējot raksta autoru (tulkojums): “Pie tam apzinoties, ka sirds dziļumos tu gribi iPhone. Ļoti.” Atliek vien gaidīt 29. jūniju un pirmās atsauksmes. Tiek runāts, ka iPhone Eiropā varētu parādīties šī gada rudenī/ziemā, tomēr ir dzirdētas baumas, ka Apple pagaidām ir problēmas ar tīkla operatora atrašanu.

Iesaku izlasīt visu rakstu: Steve Jobs in a Box

Greenpeace pārstāvji jau labu brīdi aktīvi izsaka publisku fui Apple par to, ka viņi, salīdzinoši ar citām kompānijām, savā produkcijā ļoti daudz izmanto videi kaitīgas vielas un nepārstrādājamos materiālus. Pirms pāris dienām Steve Jobs savā publiskajā vēstulē “A Greener Apple” pavēstīja par kompānijas tuvākiem un tālejošākiem plāniem, kā tā taisās pamazām atbrīvoties no šīm kaitīgajām vielām savos produktos.

Mani ujautrināja waffle publicētais “tulkojums” no PR-angļu valodas uz angļu valodu, protams, kolorītākais un, savā ziņā, arī trāpītais tieši desmitniekā ir sekojošais “tulkojums”:

In one environmental group’s recent scorecard, Dell, HP and Lenovo all scored higher than Apple because of their plans (or “plans for releasing plans” in the case of HP). In reality, Apple is ahead of all of these companies in eliminating toxic chemicals from its products.

Dear Greenpeace,

Fuck you.

Love,
Steve.

Jau kādu brīdi esmu ikdienā pasācis izmantot SSH piedāvātās iespējas veidot drošos tuneļus. Pamatā izmantoju 2 lietas: Socks Proxy un Port Forwarding. Nedaudz pastāstīšu par katru no tām.

1) Socks Proxy. Pieņemsim, ka esam nonākuši kādā publiskā, iespējams, nedrošā, piemēram kādā bezvadu tīklā kaut kur parkā uz soliņa un vēlamies palasīt savus e-pastus vai padarīt ko citu, tomēr nevēlamies, lai skarbajiem vīriem, kuri sēž uz blakussoliņa tiktu dota iespēja bez īpašām problēmām pārtvert un apskatīt mūsu pārsūtīto informāciju. Šādā gadījumā talkā nāk SSH Socks Proxy - mēs izveidojam drošo SSH savienojumu ar kādu sev pieejamu SSH serveri un visu datu plūsmu laižam caur to, tādējādi informācija līdz mūsu SSH serverim tiek sūtīta šifrētā veidā.

Kā to paveikt?

ssh -D 9999 user@1.2.3.4

Pārlūkprogrammā (piem. Firefox) pie tīkla iestatījumiem uzliekam Socks Proxy, adrese: localhost, ports: 9999.

MAC OS X, piemēram, nodrošina sistēmas līmenī iestatīt Socks Proxy, līdz ar to arī pārējās programmas, piem. e-pasta klients izmantos izveidoto Socks Proxy.

ja izmantojam PuTTY, tad jārīkojas sekojoši: SSH -> Tunnels, ievadām vēlamo portu, piem. 9999, izvēlamies Dynamic un Add. Tālāk slēdzmies klāt pie SSH servera kā parasti.

2) Port Forwarding jeb pieslēgvietu pārsūtīšana. Man, piemēram, pie darba datora vienīgā pieejamā pieslēgvieta ir SSH, pie tam, tā pieejama tikai no manas mājas IP adreses. Ko darīt gadījumos, ja vēlos pieslēgties datoram ne no mājām vai arīja vēlos pieslēgties grafiski nevis tikai izmantojot SSH? Šeit talkā nāk pieslēgvietu pārsūtīšana.

Piemēram, ja mums uz attālinātā datora darbojas ne vien SSH serveris, bet arī VNC, kurš nodrošina grafisku piekļuvi. Parasti VNC darbojas uz 5900 porta. Lai pārsūtītu attālinātā datora 5900 portu uz lokālo datoru varam izmantot sekojošas pieejas:

ssh -L 5900:localhost:5900 user@1.2.3.4

ar šo mēs norādām, ka pieslēdzoties pie lokālā datora 5900 porta, visa informācija izmantojot drošo SSH savienojumu tiks pārsūtīta uz attālinātā datora 5900 portu. Pēc tam varam slēgties klāt pie VNC, piemēram,

vncviewer localhost:5900

Ja izmantojam PuTTY, tad jārīkojas sekojoši: SSH -> Tunnels, source port: 5900, destination 127.0.0.1:5900, add.

Starp citu, pieslēgvietu pārsūtīšana strādā arī, ja “ķēdē” ir vairāki datori. Kā jau minēju, savam darba datoram varu pieslēgties tikai izmantojot SSH, pie tam tikai no konkrētas IP adreses. Ja neatrodos mājās, tad šo procesu veicu divreiz, t.i. vispirms pieslēdzos mājas datoram ssh -L 5900:localhost:5900 user@1.2.3.4 un pēc tam no attālinātā datora slēdzos pie nākamā ssh -L 5900:localhost:5900 user@2.3.4.5. Pieslēdzoties pie localhost:5900 informācija vispirms tiek pārsūtīta uz 5900 portu uz datoru 1.2.3.4, bet pēc tam no 1.2.3.4 uz 2.3.4.5.

Lai arī cik man imponētu atklātā pirmkoda ideja un programmatūra, tomēr uzskatu, ka mūzikas bibliotēkas pārvaldīšanas ziņā tādiem produktiem kā Amarok, Rhythmbo, Banshee vai nupat izceptajam Songbird (kurš, starp citu, manuprāt, ir ļoti daudzsološs projekts) ir vēl ļoti tāls ceļš ejams līdz iTunes līmenim. Kaut arī neuzskatu, ka man būtu liela mūzikas bibliotēka vai arī es būtu baigais melomāns, tomēr šādas tādas prasības man pret mūzikas pārvaldību ir. Tā kā esmu uz visādiem cipariņiem tendēts cilvēks, tad man ļoti patīk tādas lietas kā dziesmas atskaņošanas reižu skaits, kad tā pēdējo reizi atskaņota, kad tā pievienota, cik reizes esmu pārslēdzis šo dziesmu uz citu (skip count), tāpēc aktīvi izmantoju tā saucamos gudros astkaņojuma sarakstus (smart playlists - LZA TK), kuros ievadot attiecīgos parametrus, tiek atfiltrētas vēlamās kompozīcijas. Piemēram, lai noklausītos visas bibliotēkā esošās dziesmas vismaz vienu reizi, esmu izveidojis atskaņojumu sarakstu, kura prasība ir, lai dziesmas atskaņojumu skaits ir nulle. Man šķiet, ka tas nav īpaši sarežģīti, tomēr ne ar Banshee, ne ar Rhythbox man nesanāca sadraudzēties šajā jautājumā. It kā abiem produktiem ir gudro atskaņojumu saraksta iespēja, tomēr dīvainā kārtā tie nedeva vēlamos rezultātus. Piemēram, Banshee izveidoju sekojošu sarakstu: atskaņojumu skaits 0, atlasīto dziesmu skaits 100 un t.s. dzīvo atjaunināšanu, t.i., pēc tam, kad dziesma nospēlēta un tās atskaņojumu skaits ir lielāks par nulle, šī dziesma no saraksta tiek izņemta un tās vietā nāk cita. Sākumā viss šķiet ļoti labi, tomēr pēc dažām nospēlētām kompozīcijām, dīvainā kārtā dziesmu skaits sarakstā ir krietni lielāks par 100 un ar tendenci pieaugt.
Un tā kā nesen esmu kļuvis par viena no 100 miljonu īpašnieku, tad man patīk, ka trolejbusā atskaņotās dziesmas tiek pieskaitītas pie kopējā saraksta brīdī, kad piespraužu atskaņotāju pie sava datora. Kā sak - seamless integration.

Tas nebūt nenozīmē, ka šeit saku, ka iepriekšminēti atklātā pirmkoda produkti ir nekam nederīgi, piemēram, mīļotajai mājās MS Win ir tik interesants, ka šim ik pa brīdim rodas dažiem jau ierastās svchost.exe 100% CPU noslodzes problēmas un, tici vai nē, bet tā gadās arī piespraužot mazu sarkanas krāsas aparātiņu, kas rezultātā noved līdz tam, ka iTunes nemaz netiek pie teikšanas. Risinājums šai problēmai ir tāds, ka mūzikas pārcelšanai no datora uz pārnēsājamo ierīci tiek izmantots Songbird. Šādā gadījumā gan tiek zaudētas augstāk minētās jaukās atskaņojumu uzskaites lietas, tomēr katrā ziņā tas ir labāk kā klausīties nīgro konduktoru un neapmierināto pasažieru emocionālajās diskusijās par to kur viņiem būtu jāiet un kāpēc.

PS. Man pamazām sāk nobriest pamatots (protams, tikai manuprāt) un pragmatisks spriedums par programmatūras izvēli un tās lietošanu un es tiecos domāt, ka tas ir nopietnākā līmenī nekā pubertātes nomocītu jauniešu Linux vs. Windows kari. Galvenā ideja ir tāda, ka katram uzdevumam jāizvēlas piemērotākais rīks, izvērtējot to objektīvu nevis emocionālu iemeslu vadītam. Tomēr pagaidām šī doma vēl nav kārtīgi nosēdusies, tāpēc par to šobrīd sīkāk nerunāšu.

Pamatos Wordpress ierakstus veicu izmantojot Mac OS X klientu Ecto (darbā dažkārt izmantoju Firefox papildinājumu - Performancing), tomēr dīvainā kārtā pēdējās dienās pēc raksta ievietošanas, Ecto vairs nevarēja nolasīt ievietoto rakstu no bloga, tādējādi izveidojot vienvirziena kustību - ievietot rakstu var, bet paskatīties ievietoto vai palabot - nevar.

Tā kā nesen iznāca Wordpress 2.1 versija, es veikli veicu atjaunināšanas procesu un ātri vien par to aizmirsu. Šīs divas lietas - Wordpress 2.1 un to, ka pēkšņi nestrādā Ecto, sākumā nemaz nesaistīju, tomēr šorīt radās aizdomas, ka tomēr derētu papētīt. Nedaudz parokoties pa Google, noskaidroju, ka neesmu vienīgais, kam šādas problēmas. Kļūda ir radusies Wordpress izstrādātāju galā un šobrīd jau esot novērsta, tomēr publiski nebūs pieejama līdz neiznāks nākamā Wordpress versija.

Tomēr, ja ir vēlme šo lietu atrisināt uzreiz, tad tas patiesībā ir gaužām vienkārši. Viss, kas jādara ir xmlrpc.php failā 980. rindiņa jānomaina no šādas:

‘categoryId’ => $catid,

pret šādu:

‘categoryId’ => (string) $catid,

Tas arī viss. Ecto atkal strādā nevainojami.

Wikipedia.org par S.M.A.R.T. saka sekojošo:

Self-Monitoring, Analysis, and Reporting Technology, or S.M.A.R.T., is a monitoring system for computer hard disks to detect and report on various indicators of reliability, in the hope of anticipating failures.

Tātad, S.M.A.R.T. ir sistēma, kura tiek iebūvēta cietajos diskos jau vairākus gadus, tā paredzēta, lai novērotu un potenciāli paredzētu cieto disku bojāeju.

It kā es zināju par šādas sistēmas eksistenci, tomēr nebiju pievērsis tai īpašu vērību, tomēr pateicoties tam, ka pagājušajā nedēļā man rokās nonāca cietais disks, kurš “iespējams ir bojāts”, sāku pētīt iespējamos variantus, kā varētu noteikt, vai tas tiešām ir bojāts, jo it kā strādā normāli, tomēr ik pa brīdim no datora korpusa nāk laukā dīvainas klabošas skaņas un tajos brīžos novērojamas arī anomālijas programmatūras darbībā, tādēļ visas aizdomas krita uz cieto disku. Testēju šo vairākas dienas, tomēr nekādu vainu nekonstatēju un nolēmu, ka šim tiks dota otrā iespēja, tomēr vajadzētu tam diskam regulāri sekot līdzi.

Te arī nonākam pie stāsta galvenās sadaļas - kā novērot cietā diska darbību ar S.M.A.R.T? Viss nepieciešamais atrodams programmiņā, kura saucas smartmontools (pieejama Linux, MAC OS X un arī Windows).

Debian/Ubuntu sistēmās:

sudo apt-get install smartmontools

Galvenās komandas:

• smartmontools -i /dev/hda - lai noskaidrotu cietā diska modeli, tā serial nummuru, utt.
• smartmontools -H /dev/hda - lai pārbaudītu tā veselību (rezultāts: PASSED vai FAILED)
• smartmontools -l error - lai apskatītos “error” jeb kļūdu žurnālu un noskaidrotu vai kādreiz ir bijušas kļūdas
• smartmontools -A /dev/hda - lai noskaidrotu informāciju par cietā diska atribūtiem

(šādā veidā tās ir domātas izpildīšanai Linux vidē, MAC OS X disku nosakumi ir /dev/disk0 /dev/disk1, Windows gadījumā /dev/hda vietā jāraksta ‘hda’, lai noskaidrotu informāciju par Primary Master disku)

Pēdējā komanda sniedz informāciju par dažādiem cietā diska atribūtiem un to vērtībām:

Katram atribūtam ir vērtība (VALUE) un slieksnis (THRESHOLD). Ja vērtība ir mazāka vai vienāda ar slieksni, tad tiek uzskatīts, ka ir šis atribūts ir “cietis neveiksmi” (FAILED). Katram atribūtam ir tips (TYPE), kurš nosaka to kādas sekas var būt, ja tas cieš neveiksmi. Old_age - atribūts ir nokalpojis paredzēto mūžu (tas vēl nenozīmē, ka tas nav spējīgs turpināt darbu), Pre_fail - ja atribūts ar tipu Pre_fail cieš neveiksmi, tad tiek paredzēts, ka tuvāko 24h laikā disks sabojāsies. Tātad labākajā gadījumā, mums ir 24h, lai nokopētu visu informāciju un atvadītos no diska. Tomēr katru dienu ar rokām pārbaudīt un pētīt vērtības nebūt nav ērti, tāpēc talkā nāk programmiņa smartd (iekļauta smartmontools pakotnē).

Smartd konfigurācija glabājas /etc/smard.conf failā. Iesākumam par katru disku var ievadīt sekojošu rindiņu:

/dev/hda -S on -o on -a -I 194 -m mans@e.pasts

• /dev/hda ir disks, kuru vēlamies novērot
• -S on - iespējo atribūtu automātisku saglabāšanu
• -o on - iespējo automātisku testu veikšanu ik pēc dažām stundām, lai pārbaudītu vai diskā nav radušies defekti
• -a - lai novērotu visus diska atribūtus
• -I 194 - lai ignorētu 194. atribūtu jeb temperatūru, citādi nāksies saņemt e-pastu par katru temperatūras maiņu
• -m - e-pasta adrese, uz kuru sūtīt ziņojumus par izmaiņām

Debian/Ubuntu sistēmām:
/etc/default/smartmontools datnē jāieraksta:

start_smartd=yes

varam startēt smatmontools:

sudo /etc/init.d/smartmontools start

Turmpmāk vajadzētu saņemt informāciju par cietajiem diskiem un to stāvokli uz e-pastu.

Plašāku informāciju par S.M.A.R.T., smarmontools un to pielietošanu var smelties sekojošās vietnēs:
smartmontools Home Page
Monitoring Hard Disks with SMART
Wikipedia.org - Self-Monitoring, Analysis, and Reporting Technology