Gentoo Linux ir tāda laba lietā kā maskēšana - varam atzīmēt, ka šo programmu nevēlamies atjaunināt. Pie turpmākajām sistēmas atjaunināšanām šādi atzīmētās programmas netiks aiztiktas.

Radās nepieciešamība to pašu izdarīt uz Debian/Ubuntu sistēmām. dpkg pakotņu pārvaldniekā ir iestrādāta šāda funkcija un to sauc par ‘hold’ (pieturēt/aizturēt).

Lai uzstādītu ‘hold’ pazīmi kādai pakotnei, jāzina tās precīzs nosaukums. Lai to noskaidrotu var izmantot vai nu Synaptic Package Manager vai, piemēram, ‘apt-cache search’. Teiksim, ja ir vēlme turpmāk uz jaunāku versiju neatjaunināt Mozilla Firefox (nevaru iedomāties kāpēc tā būtu jādara, tomēr piemēra pēc izmantošu Firefox), jārīkojas sekojoši.

Piezīme: pirms set-selections un get-selection ir divas domuzīmes, Wordpress veiksmīgi tās pārveido par vienu, toties garu domuzīmi.

Mozilla Firefox pakotne saucas ‘firefox’. Uzstādām ‘hold’ pazīmi pakotnei ‘firefox’:

echo firefox hold | sudo dpkg –set-selections

Lai pārliecinātos, ka viss veikts korekti, var izmantot dpkg –get-selections:

dpkg –get-selections | grep firefox

Ja viss kārtībā, tad izvadam jāsatur sekojošu rindiņu:

firefox                                         hold

Lai noņemtu ‘hold’ pazīmi, uzstādām pazīmi ‘install’ (pēc noklusējuma pakotnēm uzstādīta ‘install’ pazīme):

echo firefox install | sudo dpkg –set-selections

To visu es veikli uzzināju #ubuntu-server IRC kanālā irc.freenode.net serverī.

Izmantošu iespēju, lai atgādinātu, ka irc.freenode.net ir arī kanāls ar nosaukumu #ubuntu-lv, kurā var uzzināt interesantas lietas par Ubuntu no vietējiem lietotājiem.

Tā ir sanācis, ka pēdējā laikā pētu atklātā pirmkoda pakotņu pārvaldības sistēmas, nonākot pie dpkg, apt, aptitude analīzes, nolēmu, ka izpētes process viennozīmīgi ir jāveic tieši uz Debian GNU/Linux distributīva, nevis Ubuntu vai kāda cita Debian atvasinājuma. Tā kā ar Ubuntu esmu labi pazīstams, tad ar Debian jaunākās versijas Etch uzstādīšanu un uzskaņošanu, protams, nekādu problēmu nebija, pie tam stāsts nav par to.

Neliela atkāpe (tādas būs vairākas). Iespējams, ka par šo jau esmu iepriekš runājis, tomēr atkārtošana zināšanu māte (līdz zināmai robežai, protams). Debian ir GNU/Linux distributīvs ar dziļām saknēm un tradīcijām. Viena no tām ir versiju nosaukumi. 1995. gadā Pixar animāciju studija izlaida pirmo pilnmetrāžas multfilmu, kura tika pilnībā izveidota izmantojot datortehniku. Šī multfilma, protams, ir neviena cita, kā Rotaļlietu stāsts, kurš gan nav jutis līdzi Vudijam (Tom Hanks balsī) vai Bazam (Tim Allen balsī), kad viņus apdraudēja ļaunais kaimiņu puika Sids? Uz Debian izstrādātājiem šī multfilma atstāja nopietnu iespaidu un visas versijas tiek sauktas Rotaļlietu stāsta varoņu vārdos (buz, rex, bo, hamm, …).

Pētot Debian pakotņu formātu un sistēmu kā tādu, neatsverams palīgs man pie rokas ir Martin F. Krafft - The Debian System, kurā ir ļoti plaša nodaļa par APT (Advanced Packaging Tool) plašajām iespējām, kuras patiešām ir vērā ņemamas. Pirmie iespaidi no Debian sistēmas ir, ka tā tiešām ir tīra - standarta instalācijā ir viss nepieciešamais (Gnome, OpenOffice, Iceweasel, Evolution, GIMP) un nekā lieka.

Neliela atkāpe par Iceweasel. Tā kā Debian “puristiem” (nelāgs barbarisms, kurš atvasināts no angļu valodas vārda pure - tīrs, neskarts), izveidojās nesaskaņas ar Firefox sakarā ar tā preču zīmi un logo, tad tas pats ierastais Firefox Debian sistēmā saucas Iceweasel, pārējais viss tāds pats (iemēģināju Firefox latviešu tulkojuma izstrādes versiju - nekādu problēmu). Nedaudz sīkāk par šo atgadījumu esmu rakstījis jau iepriekš - Vai Firefox izmirs uz Linux?

Tātad, kā jau minēju, sistēma ir tīra, ātra un visādi citādi patīkama. Vienīgā problēma ar Debian, ko atzīst daudzi tā lietotāji ir tāda, ka stable zarā pakotnēm ir ļoti vecas versijas, piemēram, Debian Etch, kurš iznāca š.g. 8. aprīlī ir Gnome 2.14, OpenOffice.org 2.0.4, kas ir nedaudz skumji, jo citos distributīvos ir pieejamas Gnome 2.18 un OpenOffice.org 2.2 versijas. Protams, ir variants izmantot experimental zaru, tomēr nav garantijas, ka kādā brīdī kaut kas nenoies greizi. Debian labā slavas pamatā ir tieši tā stabilitāte, ar to arī, iespējams, izskaidrojams lēnais attīstības ceļš - nekas netiek iekļauts stable zarā, pirms nav kārtīgi pārbaudīts. Kā sak’, septiņreiz nomēri un tikai tad griez.

Bet patiesībā stāsts nav par Debian stabilitāti, bet gan par to, ka esmu vismaz nedaudz sapratis Debian izstrādātāju un ilggadējo lietotāju škrobi uz Ubuntu. Viņi sūri un grūti strādājot ir izveidojuši spēcīgu Linux distributīvu, tomēr savas lēnās attīstības dēļ tas nekad tā arī īpaši nav nokļuvis prožektoru gaismā, vismaz plašākās aprindās nē. Un tad nez no kurienes uzrodas Dienvidāfrikas knariņš, kuram kabatas nauda spiež tik pamatīgi, ka viņš to izkaisa kosmosā, bet pēc tam izdomā, ka šāda kaisīšana ir baigā lieta un paņem Debian par pamatu jaunam distributīvam, kuru nosauc par Ubuntu. Šis jaunais distributīvs kļūst tik populārs, ka daudzas tajā atrodamās lietas, kā piemēram, ērtā pakotņu pārvaldības sistēma, tiek uzskatītas par Ubuntu izgudrojumu. Vai, piemēram, Ubuntu Feisty ieviesto jaunumu - ātrākā spoguļservera atrašanu, nezinot to, ka Debian jau gadiem ir pieejama komanda ‘apt-spy’, kura dara tieši to pašu, vienīgais tas, ka līdz šim tai nebija (cik man zināms) pievilcīgas grafiskās saskarnes.

Kad pirms diviem gadiem kādā Spānijas pilsētā namatēvam uzdevu jautājumu, kādu Linux viņš lieto (ar vienu aci manīju, ka viņam ir Linux), atbilde sekoja šāda:

Debian, pure Debian, not some shitty Ubuntu!

Toreiz par šādu atbildi tik nosmīkņāju un teicu, ka tieši pirms došanās ceļojumā, spēlējos ar shitty one, un ka man tas patika. Tagad laikam saprotu, ko viņš ar to domāja.

Lai nu kā, manuprāt, pat visreliģiozākie Debian piekritēji sirds dziļumos priecājas, ka Ubuntu ir tik populārs, jo neapšaubāmi no tā tiek atzinība arī pašam Debian. Šis stāsts varētu būt no sērijas: lai saprastu, kur atrodamies šobrīd un kur vēlamies doties, dažreiz ir vērts nedaudz piestāt un atskatīties, no kurienes esam nākuši.

PS. Interesanta lasāmviela ir atrodama Ian Murdock (Debian dibinātāja) blogā. Ubuntu pirmsākumos no turienes viņš visai skaļi kritizēja to, ka Ubuntu dodas tikpat nepareizā ceļā šķeļot savietojamību ar Debian, kā praktiski visi RPM bāzētie distributīvi, kur katrai programmai jāveido sava binārā pakotne priekš katra distributīva.

Lasīšanu var sākt ar šiem diviem rakstiem:

• Can’t we all just get along?
• Ubuntu vs. Debian, reprise

Šodien rīta pusē kopīgi aizgājām uz Novell Latvija rīkoto konferenci “Tavs linux ir gatavs”, teikšu, ka biju pamatīgi vīlies šajā pasākumā. Salīdzinoši ar pagājušo gadu, kad visu dienu Reval Hotel bija vairākas paralēlās sesijas plašu izvēli, ko apmeklēt, tad šoreiz Maritim Park Hotel bija viena neliela konferenču zāle, ar pāris nepārāk spēcīgām un pāris labām prezentācijām (Novell cilvēki bija sagatavojušies labi, savukārt IBM bija zem katras kritikas) un principā tas arī viss. Pasākums beidzās jau ap 14oo (mēs gan aizgājām pusdienas laikā ~12oo, tomēr nešķita, ka būtu gaidāmas pozitīvas pārmaiņas notikumu ritējumā). Vienīgi man patika, tas, ka bija ieradusies mūsu ministre, Ina Gudele. Fakts kā tāds jau nebija slikts, tomēr pozitīvākais bija tas, ka viņa visai iedvesmojoši un rosinoši runāja, ka viņa esot gatava risinājumiem, kuri balstīti tieši uz linux. Pirms gada diezvai kaut ko tamlīdzīgu no viņas varēja sagaidīt. Protams, jāņem vērā, ka šis bija neliels linux pasākums, kurā diezvai bija klāt kāds žurnālists un nekādu plašo rezonansi viņas 5 minūšu uzstāšanās pārsimts cilvēku auditorijai negūs, tomēr es (un ne tikai es) saklausīju pozitīvas pārmaiņas valsts attieksmē pret linux kā tādu. Loģiski, ka ne jau pēc vienas runas tagad sāksies paradīze uz zemes virsas, bet…

Labi, ne par to bija šodienas stāsts, bet gan par to, ka pēc konferences, runājot par alternatīvām, sarunas aizvirzījās pie Exchange/Outlook un tamlīdzīga veida risinājumiem atklātā pirmkoda pasaulē. Jau vairākus gadus ir pieejams pamatīgs produkts ar nosaukumu Zimbra, kura funkcijās ietilpst tādas lietas kā:

• e-pasts
• kalendārs (ar koplietošanas iespējām)
• dokumentu rakstīšana
• resursu plānošana (piemēram, darbā uz 5 cilvēkiem ir projektors, varam tam izveidot “kalendāru” un jebkurā laikā noskaidrot, kad tas būs aizņemts, kad nē)
• plānojot pasākumus, atzīmēt citus apmeklētājus un nosūtīt tiem ielūgumus/atgādinājumus
• utt.

Teiksiet, ka tas nav nekas īpašs? Bet es teikšu, ka Zimbra ir tik pievilcīgi izveidota, ka pēc 5min darba visas pamatfunkcijas jau ir apgūtas un var sākt strādāt - tik ērti tas ir. Zimbra vienlaicīgi nodrošina gan servera pusi, gan klienta pusi. Klients slēdzas klāt izmantojot pārlūkprogrammu (tiek atbalstīts gan Firefox, gan IE, gan Safari). Saskarne ir ērta un saprotama.

Ar uzstādīšanu bija daži knifi (par tehniskajām lietām šoreiz nerunāšu, ja ir interese, varu visu pastāstīt/nodemonstrēt), jo pieejamā versija Ubuntu (jā pagaidām testēju tieši uz šī distributīva) ir tikai 6.x paaudzei. Nācās nedaudz piemānīt Zimbra uzstādītāju, ka man nav 7.04, bet gan 6. Citādāk, nekādu problēmu ar uzstādīšanu nebija un pāris minūšu laikā man jau bija pilnīgi funkcionāla sistēma. Jārēķinās gan, ka šis pasākums ir visai resursprasīgs - ar 1Gb RAM īsti nepietika, nedaudz arī ielīda apmaiņas atmiņā. Tā kā Zimbra sastāv no daudziem servisiem, tai skaitā: ldap, mysql, java, httpd, clamd, u.c, tad noslodze aktīvi pārvietojoties pa izvēlnēm ir jūtama. Šim pasākumam noteikti nepieciešams atsevišķš serveris, domājams, ka lielākā uzņēmumā jau ar vienu nepietiks, būs jādomā par slodzes balansēšanu. Lielākais rīma ir java process.

Nedaudz paspēlējos, pasūtīju šurpu-turpu e-pastiņus (lokālajā tīklā gan tikai :), bet tik cik sapētīju, man patika. Līdz gatavam risinājumam, protams, tur vēl tālu, jāveic nopietns izpētes darbs, kā to visu var realizēt reālajā dzīvē, jāapsver vēl arī citi risinājumi, kā, piemēram, eGroupWare, jāizpēta Zimbra licences (daļa ir ar viņu pašu licenci, daļa ir ar Mozilla, daļa vēl kaut kas, cik paspēju saprast).

Daži ekrānattēli:

PS. Kāpēc es visu to rakstu te un nevis TUR? Raksta pirmā daļa viennozīmīgi atspoguļo tikai manu personīgo viedokli, otrajā daļā tomēr nekā tik nopietna un galdā liekama, manuprāt, nav, kad būs, tad arī rakstīšu tur. Pagaidām tas ir skices līmenī.

Vakar tika paziņots, ka līdz ar nākamo 7.10 Gutsy Gibbon versiju, Ubuntu tiks papildināts ar 2 jaunām variācijām: Mobile un Embedded, kuras domātas plaukstdatoriem. Kā galvenais iemesls tiek minēta straujā plaukstdatoru attīstība un arī tas, ka Intel ir paziņojis par īpaši šādām ierīcēm paredzēta procesora izveidi, kurš patērēšot salīdzinoši maz elektroenerģijas. Piedevām, Intel esot pretīmnākoši un vēlas sadarboties ar Ubuntu izstrādātājiem, lai tie varētu pielāgot nākamās operētājsistēmas versijas izmantošanai ierīcēs, kuras balstītas uz Intel procesoriem.

Precīzāki plāni tiks apspriesti nākamnedēļ notiekošajās Ubuntu izstrādātāju samitā Seviļā.

Sīkāk par šo paziņojumu lasiet Ubuntu vēstkopā

Lasot foruma pavedienu par iespēju iegādāties Ubuntu A2 izmēra plakātus, nonācu līdz vietnei, kurā atrodami daudzu pašdarbnieku rezultāti, kuru mērķis ir dažādos veidos popularizēt Ubuntu. Patika jau laikam kaut kur iepriekš manītās “Powered by Ubuntu” uzlīmes - tās, manuprāt, nelielos apjomos varētu arī uz kāda krāsainā lāzernieka sadrukāt un izklaidēties.

Saite: Ubuntu DIY materiāli

Kā zināms, tad no 23. 04 - 28.04 notiek Ubuntu Open Week - pasākums, kura laikā ikvienam ir iespēja uzzināt ko vairāk par Ubuntu, piedalīties kādā no daudzajām IRC sesijām, vai pat uzdot jautājumu Mark Shuttleworth. Daudzām, iespējams, ka pat visām Ubuntu Open Week IRC sesijām ir pieejamamas stenogrammas, es nedaudz palasījos AskMark jautājumus un atbildes - jautājumus uzdot varēja ikviens, atbildēja uz tiem Mark Shuttleworth, apskatītas tādas lietas kā Launchpad pirmkoda neesamība, Ubuntu aptuvenais lietotāju skaits, u.c. jautājumi. Citu pasākumu pierakstus vēl neesmu palasījis, bet esmu pārliecināts, ka tajos var atrast interesantas lietas un idejas.

Jau kādu brīdi esmu ikdienā pasācis izmantot SSH piedāvātās iespējas veidot drošos tuneļus. Pamatā izmantoju 2 lietas: Socks Proxy un Port Forwarding. Nedaudz pastāstīšu par katru no tām.

1) Socks Proxy. Pieņemsim, ka esam nonākuši kādā publiskā, iespējams, nedrošā, piemēram kādā bezvadu tīklā kaut kur parkā uz soliņa un vēlamies palasīt savus e-pastus vai padarīt ko citu, tomēr nevēlamies, lai skarbajiem vīriem, kuri sēž uz blakussoliņa tiktu dota iespēja bez īpašām problēmām pārtvert un apskatīt mūsu pārsūtīto informāciju. Šādā gadījumā talkā nāk SSH Socks Proxy - mēs izveidojam drošo SSH savienojumu ar kādu sev pieejamu SSH serveri un visu datu plūsmu laižam caur to, tādējādi informācija līdz mūsu SSH serverim tiek sūtīta šifrētā veidā.

Kā to paveikt?

ssh -D 9999 user@1.2.3.4

Pārlūkprogrammā (piem. Firefox) pie tīkla iestatījumiem uzliekam Socks Proxy, adrese: localhost, ports: 9999.

MAC OS X, piemēram, nodrošina sistēmas līmenī iestatīt Socks Proxy, līdz ar to arī pārējās programmas, piem. e-pasta klients izmantos izveidoto Socks Proxy.

ja izmantojam PuTTY, tad jārīkojas sekojoši: SSH -> Tunnels, ievadām vēlamo portu, piem. 9999, izvēlamies Dynamic un Add. Tālāk slēdzmies klāt pie SSH servera kā parasti.

2) Port Forwarding jeb pieslēgvietu pārsūtīšana. Man, piemēram, pie darba datora vienīgā pieejamā pieslēgvieta ir SSH, pie tam, tā pieejama tikai no manas mājas IP adreses. Ko darīt gadījumos, ja vēlos pieslēgties datoram ne no mājām vai arīja vēlos pieslēgties grafiski nevis tikai izmantojot SSH? Šeit talkā nāk pieslēgvietu pārsūtīšana.

Piemēram, ja mums uz attālinātā datora darbojas ne vien SSH serveris, bet arī VNC, kurš nodrošina grafisku piekļuvi. Parasti VNC darbojas uz 5900 porta. Lai pārsūtītu attālinātā datora 5900 portu uz lokālo datoru varam izmantot sekojošas pieejas:

ssh -L 5900:localhost:5900 user@1.2.3.4

ar šo mēs norādām, ka pieslēdzoties pie lokālā datora 5900 porta, visa informācija izmantojot drošo SSH savienojumu tiks pārsūtīta uz attālinātā datora 5900 portu. Pēc tam varam slēgties klāt pie VNC, piemēram,

vncviewer localhost:5900

Ja izmantojam PuTTY, tad jārīkojas sekojoši: SSH -> Tunnels, source port: 5900, destination 127.0.0.1:5900, add.

Starp citu, pieslēgvietu pārsūtīšana strādā arī, ja “ķēdē” ir vairāki datori. Kā jau minēju, savam darba datoram varu pieslēgties tikai izmantojot SSH, pie tam tikai no konkrētas IP adreses. Ja neatrodos mājās, tad šo procesu veicu divreiz, t.i. vispirms pieslēdzos mājas datoram ssh -L 5900:localhost:5900 user@1.2.3.4 un pēc tam no attālinātā datora slēdzos pie nākamā ssh -L 5900:localhost:5900 user@2.3.4.5. Pieslēdzoties pie localhost:5900 informācija vispirms tiek pārsūtīta uz 5900 portu uz datoru 1.2.3.4, bet pēc tam no 1.2.3.4 uz 2.3.4.5.