Chardonnay - vīnogu šķirne, no kuras tiek taisīts viens no pasaulē populārākajiem baltvīniem. Tās izcelsme tiek uzskatīta austrum-Francija, kur tā radās romāņu ievestās Gouais Blanc un uz vietas augošās Pinot sakrustošanās rezultātā. 20 gadsimta 90-tajos gados Chardonnay piedzīvoja savus slavas gadus, tas bija modē. Vīndari, cenšoties pielāgoties, strauji paplašināja savas plantācijas un audzēja aizvien vairāk Chardonnay vīnogas, tomēr kā jau modes pasaulē ierasts, viss mainījās un drīz vien šīs vinogas izgāja no modes. Tomēr neraugoties uz to, ka mode nāk un iet, Chardonnay neapšaubāmi var saukt par balto vīnogu karalieni. Šodien tā tiek audzēta visā plašajā pasaulē sākot ar Angliju un beidzot ar Austrāliju. Manuprāt, īpaši ievērojami ir Chardonnay no Čīles, piemēram Castillo de Molina Chardonnay Reserva - tipisks jaunās pasaules eksemplārs, kaut gan vecās raudzes zinātāji teiks, ka nav nekā labāka par franču Chablis.
Chardonnay ir viens no nedaudzajiem, ja ne vienīgais baltvīns, kas tiek izturēts ozolkoka mucās. Viena no spilgtākajām baltvīna iezīmēm ir tā svaigums, citrusaugļu garša, svaigā palete, kas ļauj sajust vasaru, brīvību… Iesprostojot baltvīnu ozolkokā, tam tiek apgriezti spārni. atņemts svaigums un apslāpēta citrusu garša. Tomēr ar Chardonnay šajā ziņā ir nedaudz citādāk. Tā kā šī vīnoga nāk no samērā vēsa klimata, tad pārvedot to uz tādām siltām zemēm kā Čīli vai Argentīnu, tās garša stipri mainās. Vīnogulāji tiek pie vairāk saules nekā iepriekš. Tā rezultātā siltajos klimatos iegūtais Chardonnay ir stiprāks - gan alkohola līmenī, gan savās garšas īpašībās. Vīndari meklēja izeju no šīs situācijas un nonāca pie eksperimentiem ar vīna izturēšanu ozolkoka mucās, kā tas ir ierasts ar sarkanvīnu. Šāda izturēšana vīnu padarīja maigāku, parādījās sviesta, karameļu, vaniļas nianses, tomēr koka piegarša bija par stipru. Kā atbildi šim faktam tādas zemes kā Austrālija un Jaunzēlande sāka taisīt Chardonnay, kas nemaz netika izturēti ozolkokā, saglabājot tā svaigumu un vieglumu. Ar laiku gan karstā klimata vīndari iemācījās sabalnsēt koka un vīna daudzumu, izturot to daudz lielākās mucās nekā parasti, tādējādi samazinot koka apjomu uz vīna vienību. Šobrīd pasaulē plašāk tiek taisīts kokā izturēts Chardonnay. Pie mums ir grūti atrast pretējo. Ja uz vīna pudeles redzi uzrakstu Reserva - zini, ka šis vīns ir izturēts koka mucās. Starp citu, Francijā vīna nosaukums tiek veidots nevis no vīnogas, kas tajā izmantota, bet gan no reģiona. Katrā reģionā ir noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst audzēt. Francijā taisīts vīns no Chardonnay vīnogām tiek saukts par Chablis par godu reģionam, kurā šī ir dominējošā vīnoga. Viena no ozolā izturēta Chardonnay garšas un aromāta niansēm ir kaķa čuras jeb cat piss. Jā, tieši tā. Tipiska Chardonnay aromātu buķetē būs atrodama daudziem tik nepatīkamā smarža (vai smaka), varu teikt, ka man šī garša iet pie sirds un ir tā neatņemama sastāvdaļa.
Nu re, esmu nonācis līdz galvenajam. Jau labu laiku vēlējos nogaršot, kāds tad ir koku nesajutis Chardonnay, tomēr veikalu plauktos to nebiju manījis. Šodien beidzot ieraudzīju un iegādājos ozolkokā neizturētu Chardonnay no Austrālijas - Mad Fish 2005 Unwooded Chardonnay. Kā jau daudziem jaunās pasaules eksemplāriem, arī šim klasiskais korķis aizstāts ar mazāk romantisko skrūvējamo. Vīna eksperti gan saka, ka tuvākajos gados šie korķi aizskrūvēs prom vecos, jo klasiskā korķa problēma esot tajā, ka ar laiku tas sāk sadalīties un ielaist pudelē par daudz gaisa - vairākus desmitus gadus glabātajiem vīniem kvalitātes saglabāšanas vārdā nāksies tērēt bargu naudu par to transportēšanu uz rūpnīcu (mums tuvākās visticamākais, ka Francijā), kurā tos pārkoķos. Tā kā romantiskie vakari sveču gaismā un paukšķošo vīna pudeli drīz varētu tikt aizstāti ar prastu atskrūvēšanu. Pārāk praktiski, vai ne?
Atbraucis mājās, noliku vīnu uz balkona, lai kārtīgi atdziest - baltvīnam jābūt vēsam, vismaz manam noteikti. Pēc pāris stundām ķēros pie garšosanas. Ielejot glāzē un ievelkot nāsīs šī vīna pilno buķeti sajutu, ka šis tiešām nav tipisks Chardonnay. Aromāts svaigāks, nedaudz koncentrētāks par ierasto. Krāsa arī nedaudz gaišāka un caurspīdīgāka, pretstatā klasiskā Chardonnay iedzeltanajai. Tomēr pagaršojot iznāca neliela vilšanās. Garša asāka par ierasto, mute arī savilkās un no Chardonnay garšas ne miņas. Biju gaidījis kaut ko citu. Šī garša atgādināja bālu versiju no maniem iemīļotajiem Jaunzēlandes vai Čīles Sauvignon Blanc (tie ir vienkārši augļu spridzekļi, it īpaši Jaunzēlandē taisītie!). Sapārojot šo vīnu ar sieru, garšas izlīdzinājās un kopējā buķete uzlabojās, tomēr tāpat šis vīns neattaisnoja uz sevi liktās cerības, turklāt ņemot vērā to, ka tas maksā teju vai 10Ls (RIMI), es domāju, ka tas nav tā vērts. Jau manis pieminētie Sauvignon Blanc, kas pieejami 6-8Ls diapazonā ir daudz spilgtāki svaiguma iemiesojumi nekā šis ozolu neredzējušais Chardonnay. Lai vai kā, es tomēr iesaku tev izmēģināt gan klasisko Chardonnay, gan šādu. Lai atšķirību izjustu spilgtāk, garšo abus vienā reizē. Uzaicini draugus un uztaisi degustāciju - svaigas vēsmas ierastā vakarā garantētas. Lai labi garšo!
Dzirkstošajiem vīniem (tai skaitā šampanietim un kavai) Eiropas Savienībā ir stingri definēts iedalījums no sausa līdz saldam pēc cukura daudzuma gala produktā. Nosaukumi dažādās valodās var atšķirties, bet skaitļi ir vieni un tie paši.
Esam veiksmīgi atgriezušies no Barselonas. Izstaigājāmies pa pilsētu krustu-šķērsu, bet par to pastāstīšu kādu citu reizi. Šoreiz vēlējos paturpināt iesākto tēmu par kavu (spāniski rakstās cava, izrunā: kava, nezinu, kā pareizi ir teikt latviski, pieturēšos pie kava).
ierakstiem